Postenden

Dokumentu liecība par Pastendes ciemu pirmo reizi atrasta lēņu grāmatā 1288. gadā. Pastendes muiža Hānu dzimtais piederēja līdz pat 1920. gada zemes reformai 444 gadus 14 muižturiem 13 paaudzēs. Pirmais Pastendes muižturis bija barons Heinrihs fon Hāns, bet pēdējais – barons Eberhards Edmunds Teodors Vilhelms Nikolass fon Hāns (1893-1945).

Pirmais muižas ieguvējs Hānu dzimtā – Heinrihs centās strauji paplašināt savu īpašumu platības, iegūstot jaunas pļavas un laukus, tostarp arī krogu Talsu miestā. Sava senča iesākto turpināja viņa pēcteči, 17 gadsimtā iepērkot zemes gabalus kaimiņos.

Saimniecība. Pastendes muižas saimniecību 17. gadsimtā raksturo ieraksti saimniecības grāmatā. Starp skaitļu rindām var atrast arī pa teikumam – „Dieva vārdā atkal iesēts” vai „Ar dieva svētību pēc birkām ievākts”. Veiksmes un neveiksmes skaidroja ar Dieva vārdu, bet pēc 1660. gada grāmatām var spriest, ka ražas nav bijušas visai augstas. Pastendes centra muižā sēja kviešus, rudzus, miežus, auzas. Hānu Pastendes muižas kūtī bija govis, teļi, aitas, kazas, cūkas. Muižas patēriņam izlietoja 59 pūrus rudzu, 31 pūru putraimu, 61 pūru auzu, 208 pūrus iesala, 3 pūrus zirņu, 4 vēršus, 11 teļus, 5 govis, 36 aitas, 5 cūkas, 33 sivēnus, 24 zosis, 6 tītarus, 606 mārciņas viesta. Par dažādām garšvielām 1660. gadā izdeva 79 florīnus un 29 ½ grašus. Produkta patēriņa garšvielu sarakstā iekļautas krustnagliņas, kanēlis, pipari, safrāns, cukurs, rīsi, sāls un siļķes.

Citi notikumi Pastendē

No 1938. gada janvāra līdz 1941. gada maijam Pastendes muižā izvietojās Latvijas armijas 2. Ventspils kājnieku pulka daļas. Neliela vienība, šķiet, ne vairāk par rotu, iekārtojās arī Pastendes pils dienvidu spārnā. Ziemeļu spārnā līdz repatriācijai apdzīvoja Eberharda Hāna ģimene.

Gatavojoties 1939. gada aizceļošanai, Eberhards Hāns vērtīgākās mantas – mēbeles, gleznas, marmora vāzes, par vircas sūkņus aizsūtīja uz Vāciju. Pēc saglabātām fotogrāfijām redzams, ka muižas pils telpas greznojušas alabastra un marmora vāzes, istabās izvietotas bīdermeijera stila mēbeles. Uz baltā kamīna dzegas novietotajai alabastra vāzei ir griķu krāteres forma, pie sienām gleznas un grafikas, kuru vidū vācbaltiešu mākslinieku J. Klēvera un P.G. fon Rozena gleznotās ainavas. Uz postamenta stāvējusi liela balta marmora vāze, bet blakus atradies dekoratīvs dzeltenīga marmora trauks, kas 1811. gadā atvests no Romas. Gan vāze, gan trauks greznoti dažādām figūrām. Ir zināms, ka karalaika haosā Hāni paglābuši tikai dažus senču portretus, bet par citiem mākslas priekšmetiem informācijas nav.

 Bermonta

Nozīmīgs vēstures notikums Pastendes I pamatskolas tuvumā risinājies 1919. gada 16. novembrī, kad netālu no tās notikusi apšaudīšanās starp bermontiešiem un latviešu karavīriem. Ap 70 bermontiešu, bēgot no Talsiem, iebrukuši skolā laupīt. Paņēmuši visu lopu barību, segas, veļu, ābolus un par vecus piena produktus. Mācības skolā pātrauca uz vienu nedēļu.

Sākoties karam, vācieši no 1941. gada jūlija līdz novembrim iekārtoja muižā koncentrācijas nometni, kur turēja ap 200 ieslodzīto. Ieslodzītos sargu uzraudzībā veda uz apkārtnes zemnieku sētām ražas vākšanas un kulšanas darbos.

No 1944. gada oktobra līdz 1945. gada 8. maijam Pastendes muižā un Pastendes pamatskolā bija vācu armijas kara slimnīca – lazarete.